تأنيب

Arabic

Root
ء ن ب (ʔ n b)
2 terms

Etymology

Verbal noun of أَنَّبَ (ʔannaba).

Pronunciation

• IPA^(key): /taʔ.niːb/
• Rhymes: -iːb

Noun

تَأْنِيب • (taʔnīb) m

1. verbal noun of أَنَّبَ (ʔannaba) (form II)
   1. reproach

Declension

Declension of noun تَأْنِيب (taʔnīb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	تَأْنِيب taʔnīb	التَّأْنِيب at-taʔnīb	تَأْنِيب taʔnīb
Nominative	تَأْنِيبٌ taʔnībun	التَّأْنِيبُ at-taʔnību	تَأْنِيبُ taʔnību
Accusative	تَأْنِيبًا taʔnīban	التَّأْنِيبَ at-taʔnība	تَأْنِيبَ taʔnība
Genitive	تَأْنِيبٍ taʔnībin	التَّأْنِيبِ at-taʔnībi	تَأْنِيبِ taʔnībi

Descendants

• → Persian: تأنیب