إذكار

See also: اذكار

Arabic

Noun

إِذْكَار • (ʔiḏkār) m

1. verbal noun of أَذْكَرَ (ʔaḏkara) (form IV)

Declension

Declension of noun إِذْكَار (ʔiḏkār)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	إِذْكَار ʔiḏkār	الْإِذْكَار al-ʔiḏkār	إِذْكَار ʔiḏkār
Nominative	إِذْكَارٌ ʔiḏkārun	الْإِذْكَارُ al-ʔiḏkāru	إِذْكَارُ ʔiḏkāru
Accusative	إِذْكَارًا ʔiḏkāran	الْإِذْكَارَ al-ʔiḏkāra	إِذْكَارَ ʔiḏkāra
Genitive	إِذْكَارٍ ʔiḏkārin	الْإِذْكَارِ al-ʔiḏkāri	إِذْكَارِ ʔiḏkāri