semino

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Semino and seminò

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈse.mi.no/
  • Rhymes: -emino
  • Hyphenation: sé‧mi‧no

Verb

[edit]

semino

  1. first-person singular present indicative of seminare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From sēmen (seed) +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

sēminō (present infinitive sēmināre, perfect active sēmināvī, supine sēminātum); first conjugation

  1. to plant, sow

Conjugation

[edit]
   Conjugation of sēminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present sēminō sēminās sēminat sēmināmus sēminātis sēminant
imperfect sēminābam sēminābās sēminābat sēminābāmus sēminābātis sēminābant
future sēminābō sēminābis sēminābit sēminābimus sēminābitis sēminābunt
perfect sēmināvī sēmināvistī sēmināvit sēmināvimus sēmināvistis sēmināvērunt,
sēmināvēre
pluperfect sēmināveram sēmināverās sēmināverat sēmināverāmus sēmināverātis sēmināverant
future perfect sēmināverō sēmināveris sēmināverit sēmināverimus sēmināveritis sēmināverint
passive present sēminor sēmināris,
sēmināre
sēminātur sēmināmur sēmināminī sēminantur
imperfect sēminābar sēminābāris,
sēminābāre
sēminābātur sēminābāmur sēminābāminī sēminābantur
future sēminābor sēmināberis,
sēminābere
sēminābitur sēminābimur sēminābiminī sēminābuntur
perfect sēminātus + present active indicative of sum
pluperfect sēminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect sēminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present sēminem sēminēs sēminet sēminēmus sēminētis sēminent
imperfect sēminārem sēminārēs sēmināret sēminārēmus sēminārētis sēminārent
perfect sēmināverim sēmināverīs sēmināverit sēmināverīmus sēmināverītis sēmināverint
pluperfect sēmināvissem sēmināvissēs sēmināvisset sēmināvissēmus sēmināvissētis sēmināvissent
passive present sēminer sēminēris,
sēminēre
sēminētur sēminēmur sēminēminī sēminentur
imperfect sēminārer sēminārēris,
sēminārēre
sēminārētur sēminārēmur sēminārēminī sēminārentur
perfect sēminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect sēminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present sēminā sēmināte
future sēminātō sēminātō sēminātōte sēminantō
passive present sēmināre sēmināminī
future sēminātor sēminātor sēminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives sēmināre sēmināvisse sēminātūrum esse sēminārī sēminātum esse sēminātum īrī
participles sēmināns sēminātūrus sēminātus sēminandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
sēminandī sēminandō sēminandum sēminandō sēminātum sēminātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • semino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • semino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • semino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Meyer-Lübke, Wilhelm (1911) “sēmĭnāre”, in Romanisches etymologisches Wörterbuch (in German), page 587