reglutino

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From re- +‎ glutino.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

reglūtinō (present infinitive reglūtināre, perfect active reglūtināvī, supine reglūtinātum); first conjugation

  1. to unglue, unloose, separate
  2. to reglue (join together again)

Conjugation

[edit]
   Conjugation of reglūtinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reglūtinō reglūtinās reglūtinat reglūtināmus reglūtinātis reglūtinant
imperfect reglūtinābam reglūtinābās reglūtinābat reglūtinābāmus reglūtinābātis reglūtinābant
future reglūtinābō reglūtinābis reglūtinābit reglūtinābimus reglūtinābitis reglūtinābunt
perfect reglūtināvī reglūtināvistī reglūtināvit reglūtināvimus reglūtināvistis reglūtināvērunt,
reglūtināvēre
pluperfect reglūtināveram reglūtināverās reglūtināverat reglūtināverāmus reglūtināverātis reglūtināverant
future perfect reglūtināverō reglūtināveris reglūtināverit reglūtināverimus reglūtināveritis reglūtināverint
passive present reglūtinor reglūtināris,
reglūtināre
reglūtinātur reglūtināmur reglūtināminī reglūtinantur
imperfect reglūtinābar reglūtinābāris,
reglūtinābāre
reglūtinābātur reglūtinābāmur reglūtinābāminī reglūtinābantur
future reglūtinābor reglūtināberis,
reglūtinābere
reglūtinābitur reglūtinābimur reglūtinābiminī reglūtinābuntur
perfect reglūtinātus + present active indicative of sum
pluperfect reglūtinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reglūtinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reglūtinem reglūtinēs reglūtinet reglūtinēmus reglūtinētis reglūtinent
imperfect reglūtinārem reglūtinārēs reglūtināret reglūtinārēmus reglūtinārētis reglūtinārent
perfect reglūtināverim reglūtināverīs reglūtināverit reglūtināverīmus reglūtināverītis reglūtināverint
pluperfect reglūtināvissem reglūtināvissēs reglūtināvisset reglūtināvissēmus reglūtināvissētis reglūtināvissent
passive present reglūtiner reglūtinēris,
reglūtinēre
reglūtinētur reglūtinēmur reglūtinēminī reglūtinentur
imperfect reglūtinārer reglūtinārēris,
reglūtinārēre
reglūtinārētur reglūtinārēmur reglūtinārēminī reglūtinārentur
perfect reglūtinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reglūtinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present reglūtinā reglūtināte
future reglūtinātō reglūtinātō reglūtinātōte reglūtinantō
passive present reglūtināre reglūtināminī
future reglūtinātor reglūtinātor reglūtinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives reglūtināre reglūtināvisse reglūtinātūrum esse reglūtinārī reglūtinātum esse reglūtinātum īrī
participles reglūtināns reglūtinātūrus reglūtinātus reglūtinandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reglūtinandī reglūtinandō reglūtinandum reglūtinandō reglūtinātum reglūtinātū

References

[edit]
  • reglutino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • reglutino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • reglutino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.