maturo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Maturo and maturò

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /maˈtu.ro/
  • Rhymes: -uro
  • Hyphenation: ma‧tù‧ro

Etymology 1

[edit]

From Latin mātūrus, from Proto-Indo-European *meh₂- (to ripen, mature).

Adjective

[edit]

maturo (feminine matura, masculine plural maturi, feminine plural mature)

  1. ripe, mature
[edit]

Etymology 2

[edit]

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

[edit]

maturo

  1. first-person singular present indicative of maturare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From mātūrus (ripe, mature).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

mātūrō (present infinitive mātūrāre, perfect active mātūrāvī, supine mātūrātum); first conjugation

  1. (transitive) to ripen, make ripe, bring to maturity
  2. (transitive, intransitive) to mature, ripen, soften
  3. to hasten, accelerate, despatch
    • c. 52 BCE, Julius Caesar, Commentarii de Bello Gallico 1.7:
      Caesari cum id nuntiatum esset, eos per provinciam nostram iter facere conari, maturat ab urbe proficisci et quam maximis potest itineribus in Galliam ulteriorem contendit et ad Genavam pervenit.
      When it was reported to Caesar that they were attempting to make their route through our Province he hastens to set out from the city, and, by as great marches as he can, proceeds to Further Gaul, and arrives at Geneva.
  4. to precipitate, rush, make haste
    Synonyms: currō, ruō, accurrō, trepidō, festīnō, properō, prōvolō, prōripiō, affluō, corripiō, prōsiliō
    Antonyms: retardō, cūnctor, moror, dubitō, prōtrahō, trahō, differō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of mātūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mātūrō mātūrās mātūrat mātūrāmus mātūrātis mātūrant
imperfect mātūrābam mātūrābās mātūrābat mātūrābāmus mātūrābātis mātūrābant
future mātūrābō mātūrābis mātūrābit mātūrābimus mātūrābitis mātūrābunt
perfect mātūrāvī mātūrāvistī mātūrāvit mātūrāvimus mātūrāvistis mātūrāvērunt,
mātūrāvēre
pluperfect mātūrāveram mātūrāverās mātūrāverat mātūrāverāmus mātūrāverātis mātūrāverant
future perfect mātūrāverō mātūrāveris mātūrāverit mātūrāverimus mātūrāveritis mātūrāverint
passive present mātūror mātūrāris,
mātūrāre
mātūrātur mātūrāmur mātūrāminī mātūrantur
imperfect mātūrābar mātūrābāris,
mātūrābāre
mātūrābātur mātūrābāmur mātūrābāminī mātūrābantur
future mātūrābor mātūrāberis,
mātūrābere
mātūrābitur mātūrābimur mātūrābiminī mātūrābuntur
perfect mātūrātus + present active indicative of sum
pluperfect mātūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mātūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mātūrem mātūrēs mātūret mātūrēmus mātūrētis mātūrent
imperfect mātūrārem mātūrārēs mātūrāret mātūrārēmus mātūrārētis mātūrārent
perfect mātūrāverim mātūrāverīs mātūrāverit mātūrāverīmus mātūrāverītis mātūrāverint
pluperfect mātūrāvissem mātūrāvissēs mātūrāvisset mātūrāvissēmus mātūrāvissētis mātūrāvissent
passive present mātūrer mātūrēris,
mātūrēre
mātūrētur mātūrēmur mātūrēminī mātūrentur
imperfect mātūrārer mātūrārēris,
mātūrārēre
mātūrārētur mātūrārēmur mātūrārēminī mātūrārentur
perfect mātūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mātūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present mātūrā mātūrāte
future mātūrātō mātūrātō mātūrātōte mātūrantō
passive present mātūrāre mātūrāminī
future mātūrātor mātūrātor mātūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mātūrāre mātūrāvisse mātūrātūrum esse mātūrārī mātūrātum esse mātūrātum īrī
participles mātūrāns mātūrātūrus mātūrātus mātūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mātūrandī mātūrandō mātūrandum mātūrandō mātūrātum mātūrātū
[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • maturo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • maturo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • maturo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • he starts in all haste, precipitately: properat, maturat proficisci
    • to quicken the pace of marching: iter maturare, accelerare
    • (ambiguous) the corn is not yet ripe: frumenta in agris matura non sunt (B. G. 1. 16. 2)

Portuguese

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

maturo

  1. first-person singular present indicative of maturar