limito

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: limitó and limitò

Catalan

[edit]

Verb

[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative of limitar

Esperanto

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /liˈmito/
  • Hyphenation: li‧mi‧to

Noun

[edit]

limito (accusative singular limiton, plural limitoj, accusative plural limitojn)

  1. (nonstandard) limit

Synonyms

[edit]

Anagrams

[edit]

Ido

[edit]

Noun

[edit]

limito (plural limiti)

  1. limit

Italian

[edit]

Verb

[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative of limitare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From līmes +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

līmitō (present infinitive līmitāre, perfect active līmitāvī, supine līmitātum); first conjugation

  1. to limit, delimit, bound
    Synonyms: delīmitō, fīniō, inclūdō, coerceō, claudō, minuō, moderor
  2. to fix, settle, determine

Conjugation

[edit]
   Conjugation of līmitō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present līmitō līmitās līmitat līmitāmus līmitātis līmitant
imperfect līmitābam līmitābās līmitābat līmitābāmus līmitābātis līmitābant
future līmitābō līmitābis līmitābit līmitābimus līmitābitis līmitābunt
perfect līmitāvī līmitāvistī līmitāvit līmitāvimus līmitāvistis līmitāvērunt,
līmitāvēre
pluperfect līmitāveram līmitāverās līmitāverat līmitāverāmus līmitāverātis līmitāverant
future perfect līmitāverō līmitāveris līmitāverit līmitāverimus līmitāveritis līmitāverint
passive present līmitor līmitāris,
līmitāre
līmitātur līmitāmur līmitāminī līmitantur
imperfect līmitābar līmitābāris,
līmitābāre
līmitābātur līmitābāmur līmitābāminī līmitābantur
future līmitābor līmitāberis,
līmitābere
līmitābitur līmitābimur līmitābiminī līmitābuntur
perfect līmitātus + present active indicative of sum
pluperfect līmitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect līmitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present līmitem līmitēs līmitet līmitēmus līmitētis līmitent
imperfect līmitārem līmitārēs līmitāret līmitārēmus līmitārētis līmitārent
perfect līmitāverim līmitāverīs līmitāverit līmitāverīmus līmitāverītis līmitāverint
pluperfect līmitāvissem līmitāvissēs līmitāvisset līmitāvissēmus līmitāvissētis līmitāvissent
passive present līmiter līmitēris,
līmitēre
līmitētur līmitēmur līmitēminī līmitentur
imperfect līmitārer līmitārēris,
līmitārēre
līmitārētur līmitārēmur līmitārēminī līmitārentur
perfect līmitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect līmitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present līmitā līmitāte
future līmitātō līmitātō līmitātōte līmitantō
passive present līmitāre līmitāminī
future līmitātor līmitātor līmitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives līmitāre līmitāvisse līmitātūrum esse līmitārī līmitātum esse līmitātum īrī
participles līmitāns līmitātūrus līmitātus līmitandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
līmitandī līmitandō līmitandum līmitandō līmitātum līmitātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • limito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • limito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

[edit]

Verb

[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative of limitar

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative of limitar