devasto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: devastó and devastò

Catalan

[edit]

Verb

[edit]

devasto

  1. first-person singular present indicative of devastar

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /deˈva.sto/
  • Rhymes: -asto
  • Hyphenation: de‧và‧sto

Verb

[edit]

devasto

  1. first-person singular present indicative of devastare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ vāstō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dēvāstō (present infinitive dēvāstāre, perfect active dēvāstāvī, supine dēvāstātum); first conjugation

  1. to lay waste, devastate
    Synonyms: ruīnō, ēvāstō, vāstō, aboleō, occīdō, dēstruō, perdō, exscindō, populor, impellō, accīdō, tollō, dīruō, sepeliō, trucīdō, interimō, perimō
    Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dēvāstō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēvāstō dēvāstās dēvāstat dēvāstāmus dēvāstātis dēvāstant
imperfect dēvāstābam dēvāstābās dēvāstābat dēvāstābāmus dēvāstābātis dēvāstābant
future dēvāstābō dēvāstābis dēvāstābit dēvāstābimus dēvāstābitis dēvāstābunt
perfect dēvāstāvī dēvāstāvistī dēvāstāvit dēvāstāvimus dēvāstāvistis dēvāstāvērunt,
dēvāstāvēre
pluperfect dēvāstāveram dēvāstāverās dēvāstāverat dēvāstāverāmus dēvāstāverātis dēvāstāverant
future perfect dēvāstāverō dēvāstāveris dēvāstāverit dēvāstāverimus dēvāstāveritis dēvāstāverint
passive present dēvāstor dēvāstāris,
dēvāstāre
dēvāstātur dēvāstāmur dēvāstāminī dēvāstantur
imperfect dēvāstābar dēvāstābāris,
dēvāstābāre
dēvāstābātur dēvāstābāmur dēvāstābāminī dēvāstābantur
future dēvāstābor dēvāstāberis,
dēvāstābere
dēvāstābitur dēvāstābimur dēvāstābiminī dēvāstābuntur
perfect dēvāstātus + present active indicative of sum
pluperfect dēvāstātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēvāstātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēvāstem dēvāstēs dēvāstet dēvāstēmus dēvāstētis dēvāstent
imperfect dēvāstārem dēvāstārēs dēvāstāret dēvāstārēmus dēvāstārētis dēvāstārent
perfect dēvāstāverim dēvāstāverīs dēvāstāverit dēvāstāverīmus dēvāstāverītis dēvāstāverint
pluperfect dēvāstāvissem dēvāstāvissēs dēvāstāvisset dēvāstāvissēmus dēvāstāvissētis dēvāstāvissent
passive present dēvāster dēvāstēris,
dēvāstēre
dēvāstētur dēvāstēmur dēvāstēminī dēvāstentur
imperfect dēvāstārer dēvāstārēris,
dēvāstārēre
dēvāstārētur dēvāstārēmur dēvāstārēminī dēvāstārentur
perfect dēvāstātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēvāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēvāstā dēvāstāte
future dēvāstātō dēvāstātō dēvāstātōte dēvāstantō
passive present dēvāstāre dēvāstāminī
future dēvāstātor dēvāstātor dēvāstantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēvāstāre dēvāstāvisse dēvāstātūrum esse dēvāstārī dēvāstātum esse dēvāstātum īrī
participles dēvāstāns dēvāstātūrus dēvāstātus dēvāstandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēvāstandī dēvāstandō dēvāstandum dēvāstandō dēvāstātum dēvāstātū

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • devasto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • devasto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • devasto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

[edit]

Verb

[edit]

devasto

  1. first-person singular present indicative of devastar

Spanish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /deˈbasto/ [d̪eˈβ̞as.t̪o]
  • Rhymes: -asto
  • Syllabification: de‧vas‧to

Verb

[edit]

devasto

  1. first-person singular present indicative of devastar