detono

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: detonó and detonò

Catalan

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

detono

  1. first-person singular present indicative of detonar

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /deˈtɔ.no/
  • Rhymes: -ɔno
  • Hyphenation: de‧tò‧no

Verb

[edit]

detono

  1. first-person singular present indicative of detonare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ tonō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dētonō (present infinitive dētonāre, perfect active dētonuī, supine dētonitum); first conjugation

  1. to cease thundering, raging
  2. to thunder down/forth

Conjugation

[edit]

Later conjugations changed the perfect participle to dētonātus.

   Conjugation of dētonō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētonō dētonās dētonat dētonāmus dētonātis dētonant
imperfect dētonābam dētonābās dētonābat dētonābāmus dētonābātis dētonābant
future dētonābō dētonābis dētonābit dētonābimus dētonābitis dētonābunt
perfect dētonuī dētonuistī dētonuit dētonuimus dētonuistis dētonuērunt,
dētonuēre
pluperfect dētonueram dētonuerās dētonuerat dētonuerāmus dētonuerātis dētonuerant
future perfect dētonuerō dētonueris dētonuerit dētonuerimus dētonueritis dētonuerint
passive present dētonor dētonāris,
dētonāre
dētonātur dētonāmur dētonāminī dētonantur
imperfect dētonābar dētonābāris,
dētonābāre
dētonābātur dētonābāmur dētonābāminī dētonābantur
future dētonābor dētonāberis,
dētonābere
dētonābitur dētonābimur dētonābiminī dētonābuntur
perfect dētonitus + present active indicative of sum
pluperfect dētonitus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētonitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētonem dētonēs dētonet dētonēmus dētonētis dētonent
imperfect dētonārem dētonārēs dētonāret dētonārēmus dētonārētis dētonārent
perfect dētonuerim dētonuerīs dētonuerit dētonuerīmus dētonuerītis dētonuerint
pluperfect dētonuissem dētonuissēs dētonuisset dētonuissēmus dētonuissētis dētonuissent
passive present dētoner dētonēris,
dētonēre
dētonētur dētonēmur dētonēminī dētonentur
imperfect dētonārer dētonārēris,
dētonārēre
dētonārētur dētonārēmur dētonārēminī dētonārentur
perfect dētonitus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētonitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dētonā dētonāte
future dētonātō dētonātō dētonātōte dētonantō
passive present dētonāre dētonāminī
future dētonātor dētonātor dētonantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētonāre dētonuisse dētonitūrum esse dētonārī dētonitum esse dētonitum īrī
participles dētonāns dētonitūrus dētonitus dētonandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dētonandī dētonandō dētonandum dētonandō dētonitum dētonitū

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • detono”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • detono”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • detono in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

[edit]

Pronunciation

[edit]
 

  • Rhymes: (Portugal) -ɔnu, (Brazil) -õnu
  • Hyphenation: de‧to‧no

Verb

[edit]

detono

  1. first-person singular present indicative of detonar

Spanish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /deˈtono/ [d̪eˈt̪o.no]
  • Rhymes: -ono
  • Syllabification: de‧to‧no

Verb

[edit]

detono

  1. first-person singular present indicative of detonar