abietarius

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From abiēs (silver fir) +‎ -ārius.

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

abietārius (feminine abietāria, neuter abietārium); first/second-declension adjective

  1. Of or pertaining to fir or deal.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative abietārius abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria
Genitive abietāriī abietāriae abietāriī abietāriōrum abietāriārum abietāriōrum
Dative abietāriō abietāriō abietāriīs
Accusative abietārium abietāriam abietārium abietāriōs abietāriās abietāria
Ablative abietāriō abietāriā abietāriō abietāriīs
Vocative abietārie abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria

Noun

[edit]

abietārius m (genitive abietāriī or abietārī); second declension

  1. a joiner

Declension

[edit]

Second-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative abietārius abietāriī
Genitive abietāriī
abietārī1
abietāriōrum
Dative abietāriō abietāriīs
Accusative abietārium abietāriōs
Ablative abietāriō abietāriīs
Vocative abietārie abietāriī

1Found in older Latin (until the Augustan Age).

[edit]

References

[edit]