Jump to content

gloriaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of glōrior

Participle

[edit]

glōriātūrus (feminine glōriātūra, neuter glōriātūrum); first/second-declension participle

  1. about to boast, to brag
  2. about to glory

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative glōriātūrus glōriātūra glōriātūrum glōriātūrī glōriātūrae glōriātūra
genitive glōriātūrī glōriātūrae glōriātūrī glōriātūrōrum glōriātūrārum glōriātūrōrum
dative glōriātūrō glōriātūrae glōriātūrō glōriātūrīs
accusative glōriātūrum glōriātūram glōriātūrum glōriātūrōs glōriātūrās glōriātūra
ablative glōriātūrō glōriātūrā glōriātūrō glōriātūrīs
vocative glōriātūre glōriātūra glōriātūrum glōriātūrī glōriātūrae glōriātūra