aestimaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of aestimō
Participle
[edit]aestimātūrus (feminine aestimātūra, neuter aestimātūrum); first/second-declension participle
- about to estimate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | aestimātūrus | aestimātūra | aestimātūrum | aestimātūrī | aestimātūrae | aestimātūra | |
| genitive | aestimātūrī | aestimātūrae | aestimātūrī | aestimātūrōrum | aestimātūrārum | aestimātūrōrum | |
| dative | aestimātūrō | aestimātūrae | aestimātūrō | aestimātūrīs | |||
| accusative | aestimātūrum | aestimātūram | aestimātūrum | aestimātūrōs | aestimātūrās | aestimātūra | |
| ablative | aestimātūrō | aestimātūrā | aestimātūrō | aestimātūrīs | |||
| vocative | aestimātūre | aestimātūra | aestimātūrum | aestimātūrī | aestimātūrae | aestimātūra | |